Versija drukāšanai

"Lai kādas krīzes nāk, aprūpes centram jādzīvo!" AS "Lauku Avīze" sociālā akcija "Dāvini no visas sirds!" rosina uzņēmējus pievienoties mūsu dāvanai — "Latvijas Avīzes" abonements trim mēnešiem visām Latvijas slimnīcām, pansionātiem, aprūpes centriem.

Raimonds Okmanis, SIA "Latvijas tirgotāju savienība" (LaTS) valdes priekšsēdētājs aizveda divus milzu grozus ar pārtiku un našķiem Jaungulbenes sociālās aprūpes centra iemītniekiem. Linda Rumka, "Latvijas Avīzes" sabiedrisko attiecību speciāliste, no mūsu uzņēmuma dāvāja izdevniecības "Lauku Avīze" jaunākās grāmatas, "Lata romānus", "Latviešu zelta stāstus" un kalendārus. Pēc piecu stundu kurināšanas visas astoņas Jaungulbenes pagasta aprūpes centra krāsnis ir karstas.

Aprūpētājas ir palīdzējušas vecajiem ļaudīm nomazgāties, iedabūt rokas apģērba piedurknēs, aizpogāt pogas. Gultas tīras, baltas. Seši gulošie paēdināti. "Mūsu darbinieki strādā ekskluzīvu roku darbu. Šī profesija kļūs arvien vajadzīgāka, un aprūpes centru būs arvien vairāk. Bija desmit iemītnieku, nu jau sešpadsmit vecumā no 59 līdz 90 gadiem. Viņi ir strādājuši garus gadus, lai vecumdienās saņemtu aprūpi," stāsta centra vadītāja Vija Āboliņa. Par vienas dienas uzturēšanos pansionātā iemītniekiem jāmaksā Ls 8,10. (Šī summa veidojas no 85% iemītnieka pensijas vai invaliditātes pabalsta, un tās pašvaldības piemaksas, no kuras iemītnieks nācis. Trūkstošo dotē Jaungulbenes pagasta padome. Sākot ar februāri, samaksa būšot krietni augstāka.)

Kāda māmiņa uz aprūpes centru atceļojusi no Rīgas, jo bērni uzzinājuši, ka te ir labi. Ja kādam ir bērni, viņi arī apmaksā vecāku aprūpi. Uz vietu aprūpes centrā ir gaidītāju rinda, un vadītāja piederīgajiem ieteic zvanīt citiem pansionātiem.

Ne jau rinda vajadzīga, bet lai cilvēkiem būtu labi. Skaidrs, ka vadītāja, sešas aprūpētājas, ārsts, divi pavāri un kurinātājs katrs dara, ko spēj.

Vai nav grūti šeit strādāt? "Aprūpējamie mums sniedz atmiņas, tas dod spēku. Vecie ļaudis ir pārdzīvojuši smagus laikus un par šodienu vien nosmaida. Pagasta priekšniece Saulcerīte Indričeva arī ir optimiste. Viņa mūs iedrošina: lai kādas krīzes nāk, aprūpes centram jādzīvo! Iemītniekiem nedrīkst nodarīt pāri, jo viņi paši par sevi parūpēties vairs nespēj. Citādi nebūsim vairs cilvēki," ir pārliecināta Vija Āboliņa.

Viņa priecājas gan par "Latvijas Avīzes" veltēm, gan LaTS valdes priekšsēdētāja atvesto dāvinājumu. "Šajā rajonā ir mūsu veikali. Darbinieki lasīs "Latvijas Avīzi" un priecāsies, uzzinot, ka savu artavu devuši Jaungulbenes pagasta aprūpes centram," teic Raimonds Okmanis. Par pārtikas un našķu groziem, kur vidū vēderu spīdina milzīga šampanieša pudele, centra vadītāja smej, ka tā esot tieši laikā – varēšot nosvinēt vecākās iemītnieces Juntas Podziņas deviņdesmito dzimšanas dienu. Kad gaviļniece uzzina par svinībām sarūpēto, viņa vadītājai saka: "Esi gan tu laba saimniece!"

Vija Āboliņa tikām skaidro, ka tas jau no Latvijas tirgotāju savienības ļaudīm. Un Podziņas dzimšanas dienā visi pacels šampanieša glāzes, lai veicas Latvijas uzņēmējiem. Jubilāres istabā mājo vēl divas sievietes. Pensionāre Aina slēpjas aiz "Latvijas Avīzes", jo patlaban lasa romānu turpinājumos. Nepatīkot viņai tā knipsēšana. Esot liela lasītāja. Sallijas Salminenes "Katrīnu" ikreiz pārlasot, kad bēdīgāks prāts, tas palīdzot. Arī "Džeinu Eiru", "Dziedoņus ērkšķu krūmā", Jaunsudrabiņa grāmatas.

Trešā māmiņa skatās pa logu uz sniega klajumu. Pie gultām mīļdzīvnieki – liels tīģeris, pekausis un suņuks. Tos dāvājuši Gunāra Kalniņa kora dalībnieki. Arī pašas vakaros padziedot. "Mežrozīti", nu visādas veco laiku dziesmas. Iezvanās mobilais telefons, sakari ar ārpasauli aprūpes centra iemītniekiem nav pārtrūkuši. Arī ciemiņi še nav retums – bērni no Gulbīša vidusskolas, Jaungulbenes pirmsskolas iestādes, pagasta priekšniece, pensionāru biedrības ansamblis, katoļu un luterāņu mācītāji. Pagasta iedzīvotāji atvedot saknes, augļus, ievārījumus, medu. Prieks gan par atspaidu, gan vēl vairāk par uzmanību un labajām sirdīm.

Palīdz arī Flūga kungs no Vācijas un "Lauvu klubs". Ja piederīgie vēlas un apmaksā, uz aprūpes centru aicina mūzikas psihoterapeiti. Viņa ar dziesmām palīdz garīgi atveseļoties. Dzied un jautā, vai šī dziesma patīk. "Šito ne, un Ziemassvētku dziesmu arī ne, jā, šī ir laba," pacienti klāsta psihoterapeitei, līdz paši sāk dziedāt līdzi. Vija Āboliņa stāsta, ka esot arī sadziedāšanās vakari. Viņa vecās māmiņas rosinot: "Meitenes, dziedam! Atveram krūtis, atbrīvojamies!" Vīrieši pat šeit, aprūpes centrā, neesot iemācījušies paust emocijas, ir daudz klusāki nekā sievietes. Vīri spēlē dambreti, domino. Vienam no viņiem apjautājos, kā tad šeit nokļuvis. Vīrs smaidot atbild: "Sieva nomira. Ko darīsi?"