Versija drukāšanai

Lai arī mazumtirdzniecības ķēde "LaTS" paralēlajai cenu atspoguļošanai eiro un latos kopumā ir gatava, tomēr līdz eiro ieviešanai vēl ir vairāki sarežģījumi un grūtības, kas jāatrisina. Viena no problēmām, ar ko nāksies sastapties mazo lauku veikalu īpašniekiem, būs naudas līdzekļu nodrošināšana gadu mijā. Viens no variantiem ir bankas overdrafts, bet otrs – mēģinājums vienoties ar piegādātājiem par atmaksas termiņu pagarināšanu. Savukārt otrs sarežģījums ir piemērošanās Alkohola aprites likuma jaunajiem grozījumiem, kas paredz aprīkot veikalus ar videonovērošanas iekārtām. Kā eiro ieviešana, tā arī piemērošanās Alkohola aprites likuma izmaiņām prasīs veikt lielus ieguldījumus, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta mazumtirdzniecības ķēdes pārvaldītāja SIA "Latvijas tirgotāju savienība" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Tirdzniecības vietu skaita ziņā "LaTS" ir lielākais no vietējiem veikalu un tirdzniecības tīkliem Latvijā. Tīklā ir 248 dalībnieki, kam kopā pieder 715 tirdzniecības vietas. Kā vērtējat tīkla gatavību, un ko eiro ieviešana nozīmē tīklam "LaTS"?

Ja runājam par cenu zīmēm un tiem darbiem, kas jāpaveic līdz rītdienai, 1.oktobrim, varu droši teikt, ka rīt viss tīkls būs gatavs norādīt cenas eiro un latos preču zīmēs un pirkuma čekos.

Taču vispār uzņēmējiem smags un brīžiem sarežģīts ir pārejas periods no latiem uz eiro, jo visas ar eiro ieviešanu saistītās izmaksas gulstas uz viņu pleciem. Turklāt eiro ieviešanu neveiksmīgā kārtā sarežģī jaunu Alkohola aprites likuma grozījumu stāšanās spēkā no nākamā gada janvāra.

Taču gribu atzīmēt, ka ieviest eiro ir pareizi, jo, to ieviešot, pircējiem tiks noņemtas valūtas konvertācijas barjeras, kas var veicināt apgrozījuma pieaugumu veikalniekiem, jo tūristi un viesi no citām valstīm varēs tērēt vairāk līdzekļu, viņiem nebūs vairs jāmaina nauda no eiro uz latiem. Tāpēc uzskatu, ka ilgtermiņā no eiro ieviešanas ekonomika un bizness tikai iegūs.

Cik lielas izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu varētu būt tīklam "LaTS"?

Tā kā mūsu tīklā ir ļoti daudz tirdzniecības vietu un viss tīkls kopumā ir ļoti neviendabīgs, tad precīzus aprēķinus veikt ir ļoti sarežģīti. Tāpat jāņem vērā, kāds ir tīklā esošo veikalu tehniskais nodrošinājums. Proti, vai veikalniekiem ir POS kasu sistēmas, ko ir viegli pārprogrammēt, vai vecā parauga kases aparāti, kas, piemēram, pirkuma čekā vēl sit iekšā pirkuma vienības pēc piederības preču kategorijai, piemēram, "pārtika, pārtika", nevis "tomāti, bumbieri".

Uz vienu tirdzniecības vietu eiro ieviešana varētu izmaksāt kādus 400 līdz 500 latus. Šajās izmaksās būtu gan kases aparāta pārprogrammēšana, kas "parastajam" aprātam varētu izmaksāt ap 200 latiem, gan arī cenu zīmju nomaiņa. Pareizinot šīs vidējās izmaksas ar tīklā esošo vietu skaitu, iegūstam summu 286 000–357 500 latu apmērā uz visu tīklu.

Nauda ir svarīga, bet svarīga ir arī cilvēku un tirgotāju attieksme. "LaTS" savus tīkla dalībniekus sāka aktīvi informēt par prasībām, kas jāievēro, jau pirms trīs mēnešiem. Pēdējā nedēļa līdz 1.oktobrim bija liela skriešana, jo tad attapās daži partneri, kas līdz tam nebija vēl tā kārtīgi pievērsuši uzmanību.

Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone "Nozare.lv" stāstīja, ka Rīgā gan lielie, gan arī mazie uzņēmēji pirms nedēļas jau bija gatavi pārejai, sagatavošanās darbi bija padarīti. Taču reģionos situācija bijusi atšķirīga. Dažviet vēl pirms nedēļas esot bijusi novērojama miegaina attieksme, kad šķiet, ka eiro ieviešana ir vēl tālu.

Tā ir, reģionos esošie partneri noreaģē vēlāk. Piemēram, tīkla "LaTS" gadījumā varu teikt, ka no 248 tīkla partneriem 20% vienmēr būs tādi, kas skatās uz priekšu un cenšas visu jauno ieviest savlaicīgi, 20% – kas uzskata, ka viņiem neko jaunu nevajag, un ir labi tā, kā ir, bet pa vidu palikušie 60% ir tādi, kas svārstīgi skatās vai nu uz tiem, kas kaut ko dara, vai arī uz tiem, kas neko nedara.

Kāda ir nozīme tam, kādi kases aparāti ir "LaTS" partneriem?

Tiem, kam ir kases aparāti ar POS sistēmu, veikt pārprogrammēšanu būs daudz vieglāk, jo "LaTS" to nodrošinās attālināti, centralizēti, bet tie, kam nav POS sistēmas, būs jāizmanto ārpakalpojums, kas nodrošina konkrēto kases aparātu servisu, vienojoties par grafiku un laiku. Vismaz 60-70% no visiem "LaTS" tīklā esošo partneru kases aparātiem ir tādi, kam nav POS sistēmas.

Ar kādām problēmām vai neskaidrībām vēl ir nācies saskarties līdz šim?

Bija neskaidrība ar svariem. Proti, 80% veikalu visā Latvijā ir svari, kas nav paredzēti izdrukāt čeku, kur būtu norādīta summa divās valūtas vienlaicīgi. Jauni svari, kas var norādīt pirkuma summu divās valūtās, maksā ap 800 latiem. Tas nozīmē, ka to deviņu mēnešu dēļ, proti, no šī gada 1.oktobra līdz nākamā gada 1.jūlijam, kad būs paralēlās cenas latos un eiro atspoguļošanas laiks, katram partnerim būtu jāveic vēl papildu investīcijas, kas neatmaksāsies. Turklāt šādu ieguldījumu nav vēl vajadzības veikt, jo patlaban esošie svari veikalos ir kvalitatīvi un strādā ļoti labi. Nebūtu saprātīgi tagad mainīt svarus.

Kā tad beigu beigās tiks nodrošināts paralēlais cenu atspoguļojums svaros?

Tikāmies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem, lai saprastu, ko darīt. Tikšanās laikā panācām vienošanos, ka, ja prece tiek griezta un svērta uz svariem pircēja klātbūtnē, tad uz šīs cenu zīmes, ko izdrukā svaru aparāts, cenai nav jābūt norādītai divās valūtās. Šai cenai līdz 1.janvārim jātiek norādītai latos, bet no 1.janvāra cena jānorāda eiro.

Tas radīs nelielus sarežģījumus, jo svari līdz 1.janvārim būs jāpārprogrammē no latiem uz eiro, un grūtāk to paveikt būs tieši lauku reģionu veikalniekiem, jo šādu iekārtu apkalpošanas servisi ir pieejami vien Latvijas lielākajos attīstības centros. Tas nozīmē, ka veikalniekam būs vai nu pašam jāved svari uz kādu viņam tuvāko pilsētu, vai arī jāgaida pakalpojuma sniedzējs pie sevis. Vienu svaru pārprogrammēšana varētu izmaksāt ap 120 latiem.

Kas notiks, ja veikalniekam neizdodas līdz 1.janvārim pārprogrammēt svarus, no 1.janvāra veikalnieka svari nedrukās cenu zīmi eiro?

Kā norādīja PTAC pārstāvji, pirmajā reizē veikalnieks saņems brīdinājumu un viņam tiks dots laiks sakārtot savu tirdzniecību piecu dienu laikā, otrajā reizē veikalniekam var tik noteikts sods 150 latu apmērā, bet trešajā reizē – sods jau var iet pāri 1000 latiem.

Vēl viena no uzņēmējiem aktuālām tēmām ir eiro priekšpiegāde.

Šajā jautājumā "LaTS" sadarbojas ar bankām AS "Swedbank" un AS "Citadele". Par bankām runājot, jāatzīmē, ka arī šeit neiztikt bez grūtībām. Problēma ir tā, ka uzņēmēju kontā ir jābūt iesaldētiem līdzekļiem tādā apmērā, kas ir vienāds ar priekšpiegādes summu. Taču 80% "LaTS" partneru nav šādu līdzekļu, ko iesaldēt. Lauku veikals, piemēram,  ko nopelna, to iemaksā bankā, lai samaksātu piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Nauda tādā veidā visu laiku rotē – kontā iekšā un uzreiz ārā. Līdz ar to tādam lauku veikalniekam realitātē nav, piemēram, tādu brīvo līdzekļu 3000 vai 4000 latu apmērā, ko iesaldēt, lai varētu saņemt vajadzīgos priekšpiegādes eiro. Nemelošu, ja teikšu, ka šie "LaTS" partneri dzīvo, kā mēdz teikt, "no rokas mutē".

Kādi varētu būt iespējamie risinājumi šai situācijai?

Runājām par šo problēmu ar banku, tā piedāvā overdraftu, bet tas maksā naudu. Varētu taču šo priekšpiegādi izsniegt kā īstermiņa bezprocentu kredītu vai kā kredītu ar ļoti zemu procentlikmi.

Tāpēc gribu uzsvērt, ka, tā kā šis vienreizējais pasākums no latiem uz eiro nav tikai šaura biznesa operācija, bet ir valsts mēroga notikums, tad uzskatu, ka valstij bija nevis jāpieņem lēmums un jāpāriet uz eiro, izdomājot noteikumus, kā to izdarīt, bet arī jāpanāk pretī uzņēmējiem. Piemēram, pagarināt vai nobīdīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu vai arī vēl kādus pasākumus, kas atvieglotu un radītu uzņēmējiem iespēju izpildīt šos eiro ieviešanas noteikumus.

Taču galu galā paši plānojam panākt vienošanos ar piegādātājiem, lai viņi, piemēram, pagarina norēķinu termiņus par piegādātajām precēm par kādām divām līdz trīs nedēļām.

Kalsone uzsvēra: jo uzņēmums savlaicīgāk pieteiksies eiro priekšpiegādei, jo mazāku brīdi tam decembrī būs "jāiesaldē" līdzekļi.

Tirgotājiem priekšpiegāde būs jāveic decembra beigās, bet veikali, piemēram, Ziemassvētkiem un gada izskaņai gatavojas jau novembrī. Tas nozīmē, ka par šo preci būs jāmaksā vai nu šī gada decembra beigās vai nākamā gada janvārī. Taču uz to laiku veikalniekiem ir jābūt līdzekļiem, ko iesaldēt. Tāpēc arī runāsim ar piegādātājiem, lai pagarina šos atmaksas termiņus, citādi atrast līdzekļus, ko iesaldēt, būs gandrīz vai neiespējami.

"Elvi" tīkla partneruzņēmuma SIA "Vita Mārkets" pārvaldītajos "Elvi" veikalos, kur ir divas vai vairākas kases, viena kase tiks atvēlēta tikai tiem pircējiem, kas vēlēsies norēķināties ar eiro vai karti.Vai "LaTS" tīklā ir daudz tādu veikalu, kur ir divas vai vairāk kases, un vai "LaTS" ir domājis nodrošināt šādu iespēju kādā no saviem tīkla veikaliem?

Tā ir ļoti laba iecere, jo tas veicinās to, ka pie kasēm neveidojas rindas. Tādu "LaTS" veikalu, kur būtu divas vai vairākas kases, ir ļoti maz. Tāpēc šo izvēli atstājam partneru ziņā. Esam gan partneriem lūguši, lai viņu veikalos strādājošie pārdevēji pēc iespējas prasa pircējiem veikt maksājumu par pirkumu, izmantojot bankas norēķinu karti.

Varu apgalvot, ka ar karti "LaTS" veikalos norēķinās aptuveni 25-30% pircēju, pārējie – ar skaidru naudu, jo lielākoties veikali ir lauku reģionos, kur bezskaidras naudas norēķini ir mazāk populāri.

Ņemot vērā, ka lauku reģionos pircēji un tirgotāji vairāk vai mazāk viens otru pazīst, vai tur esošie "LaTS" veikali vietējiem iedzīvotājiem nekļūs par sava veida banku, kur mainīt latus uz eiro paralēlās apgrozības laikā no 2014.gada 1.janvāra līdz 14.janvārim ieskaitot?

Mēs saviem partneriem esam teikuši un turpināsim teikt, ka veikals nav banka. Lai nav tā, ka atnāk cilvēks, kura pirkuma summa ir desmit lati, bet viņš veikalniekam dod, piemēram, divas 20 latu banknotes, lai ne tikai samaksātu par pirkumu, bet arī lai pie reizes izmainītu naudu. Šādā gadījumā ir skaidrs, ka veikalniekam tā otra 20 latu banknote nav jāpieņem.

Tomēr šajā periodā veikalniekiem būs jārēķinās, ka viņu tirdzniecības vietas būs reizē arī maiņas punkti.

Vai saistībā ar pāreju uz eiro paredzat arī skaidras naudas apjoma pieaugumu?

Jā, bet to paredzam tieši decembrī, jo, visticamāk, ka daudzi vēl līdz 1.janvārim centīsies iztērēt palikušos latus. Decembra laikā veikalos varētu būt novērojams "latu tērēšanas bums". Piemēram, janvāris un februāris mūsu tīklam vienmēr ir bijis klusāks. Tāpat arī lauku reģionos dzīvojošie ir iepriekš jau sagādājuši sev visu nepieciešamo no veikala un dzīvo arī no iepriekš sagatavotajiem krājumiem.

Uzņēmējiem līdz eiro ieviešanai būs jāiepazīstas arī ar eiro naudas drošības aspektiem un jābūt skaidrībai, kā paši un sadarbības partneri strādās gadu mijā. Kad ķēde "LaTS" partneri plāno iepazīties ar šiem drošības aspektiem?

Tiem veikalniekiem no mūsu tīkla, kuri vēlas, "LaTS" ir pasūtījis naudas pārbaudīšanas iekārtas, kas atradīsies pie kases. Šāda aparāta lietošana būs daudz ātrāka, nekā tad, ja ar naudas atpazīšanu nodarbojas pārdevējs-kasieris, kas vēlu vakarā, pirms veikala slēgšanas jau varētu būt noguris un pats vairs nespētu šo atpazīšanu veikt.

Vienas šādas ierīces cena bez PVN ir aptuveni 40 lati.

Ar kādām vēl grūtībām pirms eiro ieviešanas nākas saskarties mazajiem tirgotājiem reģionos?

Viena no lielākajām problēmām, kas reģionu mazos tirgotāju skar visvairāk, ir skaidras naudas iemaksas vietu samazināšanās. Tāpat bankas jau ir pacēlušas maksu par skaidras naudas iemaksas veikšanu. Kādreiz bija 50 santīmi, bet tagad par to ir jāmaksā trīs lati. Otrā lieta – bankas ver ciet savas filiāles reģionos, kā arī sāk noņemt iemaksas bankomātus. Tā, protams, ir banku darīšana, jo tas ir viņu bizness. Bet jebkurā gadījumā tas apgrūtina darbu mazajiem reģiona uzņēmējiem.

Konkrēts piemērs ir Valka, kur mums ir viens veikals. Tur vietējais uzņēmējs ik rītu vai katru otro rītu gāja uz vietējo bankas filiāli, lai iemaksātu uzņēmuma kontā līdzekļus, taču tā banka, ar ko sadarbojas "LaTS", aizvēra savu filiāli. Valkā ir palikusi viena "SEB bankas" filiāle. Līdz ar to tam uzņēmējam ir vai nu jābrauc uz Valmieru, kas ir aptuveni 50 kilometri, lai iemaksātu līdzekļus uzņēmuma kontā savā sadarbības bankā, vai arī jāveic iemaksa "SEB bankā". Problēmas ar vienu filiāli novadā ir tādas, ka tur veidojas rindas.

Lai risinātu šo problēmu, "LaTS" panāca vienošanos ar banku "Citadele" par inkasācijas pakalpojumu veikšanu. Cena ir daudzmaz pieņemama, bet tas jebkurā gadījumā ir dārgāk, nekā bija pirms tam, kad uzņēmējs pats gāja uz banku iemaksāt naudu. Tādējādi uzņēmējam reģionos jau atkal pieaug izmaksas, bet pircēju skaitam reģionos ir tendence sarukt. Taču uzņēmējam ir kaut kā jānotur veikala apgrozījums, neskatoties uz to, ka ik gadu pieaug elektrības, gāzes un degvielas cenas.

Tirgotāju asociācija vairākkārt ir norādījusi, ka saistībā ar to, ka tirgotājiem paralēli eiro ieviešanai būs jāiegulda savi līdzekļi arī videonovērošanas sistēmu ierīkošanā, ko nosaka jaunie grozījumi Alkohola aprites likumā, lauku reģionos varētu aizvērties mazie veikaliņi.

Varu apstiprināt, ka tādi signāli no lauku reģioniem tik tiešām ir. Man nesen zvanīja vismaz pieci mazie veikalnieki, kas piedāvā pārdot savas telpas, jo viņi domā, ka nespēs pacelt ne ar eiro ieviešanu, ne ar alkohola aprites likuma grozījumu stāšanos spēkā saistītās izmaksas.

Piemēram, videonovērošanas ierīkošana izmaksās vismaz 700 latus vienam veikalniekam. Tas nozīmē, ka uz 2014.gada 1.janvāri, summējot kopā gan izmaksas, kas saistītas ar eiro ieviešanu, gan izmaksas, kas saistītas ar videonovērošanas ierīkošanu, sanāk, ka vienam mazajam veikalniekam kopā varētu būt jāiztērē vismaz 1500 latu, lai sakārtotu savu veikalu atbilstīgi likumiem. Ja uzņēmuma peļņa ir 500 latu gadā, tad šādi mazie uzņēmēji vairs neredz jēgu investīciju ieguldīšanai.

Kāds bija kopējais ķēdes "LaTS" apgrozījums pērn, un cik liels tas varētu būt šogad?

Jāatzīmē, ka šāda veida tīkliem konsolidētos apgrozījumus savilkt kopā ir sarežģīti, jo kādam no partneriem tur iekšā var būt ne tikai pārtikas tirdzniecība, bet arī, piemēram, celtniecība.

Pagājušajā gadā visa tīkla neto apgrozījums sasniedza 114 miljonus latu. Plānots, ka šogad tīkla apgrozījums sasniegs 116 miljonus latu.

Raksts arī ir atrodams aģentūras LETA biznesa portālā "Nozare.lv", sadaļā „Viedokļi, intervijas”