Versija drukāšanai

Lauku veikalu skaits samazinās, un līdz ar to daļai iedzīvotāju pasliktinās dzīves kvalitāte – gluži vienkārši viņiem ir grūtības iegādāties pārtiku. Iemesls ir zemā pirktspēja, demogrāfiskā situācija laukos, valsts atbalsta trūkums mazajiem tirgotājiem un pašu veikalnieku intereses trūkums uzturēt veikalus laukos.

Zaļi dzeltenais “Lata” zīmols pārklāj visu Latviju. Pirms 11 gadiem dibinātajā “Lata” tīklā apvienojušies 500 veikalu.

Izdzīvotāji

“Pamatideja bija apvienoties, lai kopīgi cīnītos par cenām un piegādātājiem. Veikaliem, kas apvienojušies tīklā, ir kopējs mārketings, tehniskais atbalsts, operatīvi pieejama informācija par tendencēm un jaunumiem, vienota cenu politika noteiktām precēm,” stāsta SIA "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Kamēr vienatnē veikalnieks ir izdzīvotājs, zem kopīga karoga – spēks.

Daļa mazo uzņēmēju saglabā neatkarību un sadarbības partnerus nemeklē. Okmanis uzskata, ka šī neatkarība ir iluzora, jo “Lats” ar piegādātāju diskutē par cenām, līdz atrod kopsaucēju, turpretī vientuļš, mazs tirgotājs dziļā provincē ne ražotāju, ne piegādātāju neinteresē.

Lai pievienotos “Lata” tīklam, pietiek ar dažiem datora klikšķiem, liecina  informācija tīkla mājaslapā. Tomēr nosacījumi, kas jāizpilda, ne katram ir pa spēkam. “Ja veikals ir nekārtīgs un pārdevēja dusmīga, pircējs izvēlas citu veikalu.” Telpām jābūt pārskatāmām, gaišām un ērtām, turklāt jānodrošina “Lata” akcijas preču sortiments, kas ir identisks visos zīmola veikalos.

Uzņēmums cenšas nezaudēt tirdzniecības vietas, bet arī vēl vairāk paplašināties vairs neplāno. Ja veikalnieks ir pensijas vecumā, noguris no steigas un darbošanās, viņa veikalu parasti pārņem kāds, kurš grib paplašināties, stāsta “Lata” vadītājs. 

Okmanis saka, ka “Lats” šobrīd aktīvāk strādā kvalitātes virzienā, lai lauztu stereotipu, ka “lauku veikalā nekā daudz nav”, un motivētu cilvēkus iepirkties pašmāju veikalā.

Priekšstats "lielveikali izkonkurē mazos veikalus" neatbilst patiesībai, saka veikalu tīkla vadītājs. Gluži otrādi – ja blakus atveras lielveikals, pircēji ienāk arī kaimiņos esošajā veikalā un novērtē tā piedāvājumu. Daudzi ir izbrīnīti, ka mazajā bodītē cenas ir zemākas un sortiments interesantāks nekā lielveikalā, kas priekšstatu par zemām cenām rada ar masīvas reklāmas palīdzību.

“Kuriozs – blakus atveras lielveikals, bet mūsu veikalā apgrozījums kāpj. Cilvēks ienāk, salīdzina cenas un ir izbrīnīts.”

Okmanis novērojis, kā dažādu reģionu iedzīvotāju temperaments ietekmē tirdzniecību. “Pirms desmit gadiem Kurzeme bija līderu pozīcijās, bet tagad atpaliek un iniciatīvas bagātāki ir vidzemnieki.”

“Lata” konkurenti reģionos ir “Top!”, “Elvi, “Aibe”. “Top!” ir trešais lielākais mazumtirdzniecības tīkls Latvijā kopš 2000. gada, un apvieno 271 veikalu. Baltijas valstu tirgotāju kooperācijai “Aibe” Latvijā ir 470 veikalu. Savukārt pirmais “Elvi” veikals tika atvērts Siguldā, gadu tūkstošu mijā. Tagad “Elvi” ir franšīze ar 156 veikaliem.

Nesamērīgu konkurenci mazo veikalu nišā strādājošajiem izraisa «Maxima» un «Rimi», kas iespiežas mazā formāta veikalu segmentā ar «Maxima Express» un «Rimi Express». Bez šaubām, lielo veikalu tīklu pozīcijas ir stiprākas un iespējas ir labākas.

Par mazajiem veikaliem intereses nav

Latvijas Tirgotāju asociācija apvieno ap 2500 mazo un vidējo tirdzniecības vietu, ko pārstāv 145 juridiskas personas. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvis Dainis Domiņš saka, ka dažādi jaunievedumi un noteikumi neveicina mazo tirgotāju izdzīvošanu. Pamatīgs sitiens provinces veikalniekiem ir kases sistēmas reforma.

“Ja veikala īpašnieks dienā ietirgo zem simts eiro, kases aparāts par 900 eiro ir liels apgrūtinājums.”

Mazos veikalniekus novājina arī lielo tīkla veikalu pārprofilēšanās uz segmentu, kurā tradicionāli darbojās mazie tirgotāji. Un ja tad vēl mazais nav sakauts – pēdējo triecienu dod nodokļu politika. Piemēram, ja saslimst pārdevēja, veikala īpašniekam jāsedz kompensējošie ienākumi un vēl jāalgo cits darbinieks.

Valsts neko nedara, lai sekmētu mazo tirgotāju izdzīvošanu.

Provinces veikalniekam jākonkurē ne tikai ar lielajiem tirgus spēlētājiem, bet arī nelegāliem tirgotājiem.

Piemēram, blakus veikalam piestāj lietuviešu automašīna un sāk tirgot žāvētu gaļu un desas.

Pašvaldības policija padzen tirgotājus, bet bez Pārtikas un veterinārā dienesta atzinuma par sanitāro normu neievērošanu sodīt iebraucējus nevar, un tie pēc brīža savu rūpalu turpina citā vietā.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs saka, ka administratīvais slogs ir pārāk smags un mazo tirgotāju izaugsmi neveicina. Kases aparātu reforma nav vienīgais trieciens – uzraudzība ir sarežģīta, bet valsts atbalsta nav.

Ja lielajiem veikalu tīkliem ir iespējas saņemt nodokļu atlaides, kas ļauj attīstīties, vai vēl vairāk – valsts iegulda infrastruktūrā, kā tas ir “Ikea” gadījumā, tad mazie veikalnieki var paļauties tikai uz sevi.

LTA ideja laukos tirdzniecības vietās ierīkot interneta piekļuves punktus, lai piesaistītu cilvēkus, tā arī palika vīzijas līmeni un atbalstu neguva. Realizēta netika arī ar veselības aprūpi saistītas informācijas izplatīšana lauku veikalos.

LTA izpilddirektore Zane Štolcere saka, ka par pārtikas preču veikaliem reģionos asociācijā dati netiek apkopoti, viņas rīcībā nav arī informācijas par to, cik tirdzniecības vietu ir reģionos un cik savu darbību pārtraukušas.

 

FOTO: AFP/SCANPIX

www.tvnet.lv