Versija drukāšanai

“Kādreiz, kad biju vēl mazs, manam tēvam bija veikals, un es teicu: “Kad izaugšu, man arī būs veikals!”” atceras Agris Budreckis.

Astoņus gadus pavadījis prom no Latvijas, Agris ir atgriezies un nolēmis, ka beidzot būs veikalnieks. Kā pats saka: “Ne ar domu, lai kļūtu bagāts, bet lai vismaz iztikai nopelnītu tepat un, pats svarīgākais,  vairs nebūtu jābrauc prom no Latvijas.” Liepājas pusē – Virgas tuvumā un Krotē – tagad ir divi Agra izveidoti LaTS veikali. “Tas man būs tāds pensijas kapitāls!” smaida Agris.

Pašam gan joprojām iznāk ar vienu kāju būt šeit, ar otru – prom. Veikali joprojām finansiāli jāstutē, un trūkstošā nauda  jāpiepelna ārzemēs.

Izšķirties par pirmā veikala atvēršanu palīdzējusi zīmīga sakritība. Pārdošanā bijusi izlikta Agra sen noskatīta vieta ar ēku ceļa malā netālu no Virgas. Sazvanot pārdevēju, izdevies vienoties ātri, un jaunajiem plāniem ceļš bijis vaļā. Neviens gan īsti tiem neesot ticējis, sakot: “Agri, tu gan esi dulls!”  Tomēr Agris pats jau iepriekš zinājis, ka viss tā arī notiks, pat sapņos esot to redzējis.

Tā nu divatā ar dēlu Marku ķērušies pie darba, dienu un nakti pavadot, lai jauno īpašumu savestu kaut kādā kārtība. Pirmo pusotru mēnesi darāmā bijis pāri par galvu, jo ēka bijusi patiešām bēdīgā izskatā – tai vairs nav bijis pat grīdas.

Kad lieta nonākusi līdz veikala iekārtošanai, radušies jauni izaicinājumi. “Vienu dienu, jau it kā daudz ko padarījuši, abi apsēžamies un skatāmies – nu, ne pēc kā tas pagaidām neizskatās!” Tā radusies doma telpas papildināt ar dažādām antikvārām mēbelēm, kas tagad omulīgi iekļaujas veikala interjerā. Pārkrāsojuši sienas citādi un interesantākam kopskatam daļu pārlīmējuši ar avīzēm. Pēc divu mēnešu darba veikals ir bijis atvēršanai gatavs.

Tagad tā neierasti veidotās telpas tā vien aicina, lai pircēji uzkavētos ilgāk. Pamazām tiek domāts arī par atbilstošiem piedāvājumiem.

“Tā arī no nulles sākām! Par tirgošanos zināšanu nebija nekādu, bet galvenā doma sākumam bija ne tik daudz par naudu un biznesu, bet par darīšanu un izdzīvošanu. Citādi sākt to lietu bez atbalsta no malas nemaz nav iespējams. Domāt uzreiz par peļņu – tas vienkārši atkrīt,” stāsta Agris.

Vēl tikko sākušam aprast ar vienu veikalu, Agrim parādījusies iespēja atvērt otru jau zināmā vietā Krotē, kur no telpām atteicies cits veikals. Arī te viss noticis ātri: “Bija zvans, un drīz jau tika parakstīti papīri. Mēneša laikā izremontējām un vērām vaļā!”

Klausoties Agri, šķiet, ka divu veikalu atvēršana, lai arī ne bez darba, notikusi vienā elpas vilcienā, taču, protams, viss nav bijis tik vienkārši . “Mocījāmies un mācījāmies gan ar kases aparātu strādāt, gan veselu kaudzi dokumentu nokārtot – nekādas pieredzes taču nebija! Arī tagad mums līdz profesionāļiem šajā jomā tālu, bet no ieguldītā laika neko nenožēloju, tieši otrādi – ir,  kur tiekties, un esmu laimīgs!” ar apskaužamu apņēmību saka Agris, piebilstot: “Protams, to, ko izdarījām, bez idejas un optimisma paveikt nemaz nevar.

Kad vien ir iespēja, Agrim patīk pašam stāvēt pie ragiemaiz letes , tomēr veikalu vadīšanā, sevišķi Agra prombūtnes laikā, neaizstājami palīgi ir dzīvesbiedre Natālija un dēls Marks. “Ja reāli skatās, uz nākamo vasaru es varētu no darbiem ārzemēs atgriezties mājās pavisam. Pagaidām varam samaksāt algas pārdevējiem, bet pašiem algām vēl nesanāk, vienīgi paēduši no veikala kaut ko esam. Taču vienai ēkai vēl jāliek jauns jumts, otrai jānostiprina pamati, jāatjauno žogi – tam visam vajag līdzekļus. Tuvākajā laikā iecerēts paplašināt arī Krotes veikala tirdzniecības telpas.

Abi veikali ir stipri atšķirīgi, un galvenokārt to nosaka pircēju auditorija. “Krotē esam ļoti stabili: te iepērkas savs loks – pensionāri –, cenšamies gādāt viņiem visu ikdienai nepieciešamo.” Savukārt Virgas veikalā vairāk ir jauniešu un garāmbraucēju, kam vēlmes ir pavisam citādas. Vienojošais – abi ir atvērti no deviņiem rītā līdz astoņiem vakarā un abi ir LaTS veikali. “Izvēloties pats jau lūkojos LaTS virzienā, bet runāju arī ar vietējiem iedzīvotājiem – ko ņemsim? Vairākums izteicās par labu LaTS – tāds tuvāks, savējais. Tad nu lēmums bija skaidrs.”

Skatoties nākotnē, Agris kā jau optimists redz daudz pozitīva: “Protams, gribu, lai tā slimība, kas apkārt, aiziet. Bet arī pirms vīrusa daudz kas bija sagājis grīstē: cilvēki dzīvoja spriedzē, lai arī daudzi  strādāja smagi kā vergi. Pasaulē pārāk valdīja egoisms. Ceru, ka tā vienotība, kas tagad vairāk jūtama, paliks un uz labu mainīsies arī cilvēku attieksme. Domāju, ka tad, kad visa šī situācija nomierināsies, būs ne tikai citādi, bet daudz kas  mainīsies uz labu – cilvēki vairs nestrādās bez papīriem, nepirks liekus mēslus, kļūs atbildīgāki, vairāk domās par ģimeni un viens par otru. Tad arī tā stabilitāte radīsies.”