Versija drukāšanai

No Tjūdoru laika ciema uz noliktavu

Septiņdesmitajos gados tiek ieviesti daži jauninājumi lielveikalu telpu dizainā, proti, baltajos un it kā sastingušajos lielveikalos parādās arvien vairāk krāsainības, paklāju un specializētu nodaļu. 1972. gadā tiek ieviesta „Kröger” jaunā superstore koncepcija: oranžā, zelta un zaļā krāsu gamma. „Kröger” jaunajā koncepcijā īpaša vieta tika atvēlēta katras veikala nodaļas atšķirīgam noformējumam, piemēram, „The Village 

Bakery” (ciema ceptuve) bija noformēta kā angļu Tjūdoru laika ciems ar laikmetam raksturīgām koka sijām un logiem. Tur varēja nopirkt Vīnes tortes, vācu sviesta kliņģerus, kā arī īpašu tikko ceptu maizi. Savukārt nodaļā „Delikatessen” bija koka šindeļu jumts un jau no tāluma jūtams tikko uz grila restītēm ceptu ribiņu aromāts. Viss veikals tika veidots tā, lai pircējs piedzīvotu gastronomisku ceļojumu apkārt zemeslodei, nevis vienkāršu ikdienas iepirkšanās vajadzību apmierināšanu. Līdz 1974. gadam „Kröger” bija atvēris 300 jaunus lielizmēra veikalus, kā arī pārveidojis 250 vecos veikalus.

            Protams, daudziem pircējiem radās pārliecība, ka šis krāšņums tiek apmaksāts no klientu kabatām. Un tā bija taisnība. Tāpēc jau sešdesmitajos gados arvien lielāku vietu sāka ieņemt atlaižu veikali: necili, bez paklājiem un stilizētām Alpu ainavām un ar īsāku darbalaiku. Turklāt, cīnoties par izmaksu samazināšanu, tika radīts vēl viens lielveikalu veids, proti, veikali–noliktavas. Lielajām veikalu ķēdēm pārejai uz atlaižu veikalu darbību bija divas stratēģijas: pirmā — nemainīt veikalu izkārtnes un nosaukumu, bet pilnīgi nomainīt veikalu darbību, otrā — paralēli pamatveikalam radīt jaunu lēto zīmolu.

            Protams, saasinoties konkurencei, veikalu ķēdēm bija jāmeklē arvien jaunas peļņas iespējas, tāpēc atkārtoti (tādi jau bija lielveikalu ēras pirmsākumos) parādījās lielveikali, kuros varēja iegādāties gandrīz visu: gan pienu, gan auto riepas, proti, gan pārtikas, gan nepārtikas preces. To visu varēja saukt par one stop shopping (vienas apstāšanās/pieturvietas iepirkšanās) koncepciju. Daudzi šādi veikali bija atvērti 60. gadu sākumā, bet izdzīvoja tikai daži. Tā kā šī šķita samērā jauna un svaiga ideja, tad „Kmart” un „Walmart” mēģināja to vēlreiz un ar ievērojami lielākiem panākumiem.

            Veikali auga, veikalu ķēdes apvienojās un mainīja īpašniekus, attīstība turpinājās, bet ieskatam lielveikalu vēsturē ir pienākušas beigas. Paldies par uzmanību!