Versija drukāšanai

Veikals ar skatu uz stāvlaukumu

            Svaiga gaļa lielveikalā? Tas joprojām bija liels retums. Tomēr attīstībai bija jāturpinās, tāpēc ap 1920. gadu dažas pārtikas preču veikalu ķēdes sāka eksperimentēt, blakus jau ierastajām pārtikas precēm piedāvājot nelielu svaigas gaļas izstrādājumu klāstu.

            Losandželosā tika radīts kaut kas pavisam jauns un jau daudz līdzīgāks mūsdienu tirdzniecības monstriem — drive-in market. Tā būtība bija pavisam vienkārša, proti, miesnieks, maiznieks un bakalejas pārdevējs izvietoja savus veikalus kopā pie autostāvvietas. Lai gan katram veikalam bija savs īpašnieks, bieži vien šie trīs veikali tika uztverti kā viens.

            Liels ieguldījums mūsdienīgu lielveikalu radīšanā ir Maiklam Kalenam.

Maikls bija 94 mazu „Kroger” tīkla veikalu pārdošanas vadītājs un, vēloties pilnveidot un attīstīt veikalu tīklu, uzrakstīja „Kroger” vadībai vēstuli, kurā izklāstīja savu vīziju par veikalu attīstību: milzīgs veikals, kurā ir zemas cenas un biežas izpārdošanas, bez iepirkumu piegādes uz mājām un ar lielu automašīnu stāvlaukumu blakus veikala ēkai. Bet, tā kā atbildes nebija, M. Kalens pameta darbu un kopā ar ģimeni devās uz Longailendu. Lai īstenotu savu veikalu koncepciju, M. Kalens blakus iepirkšanās kvartālam 171. ielas un Jamaikas prospekta stūrī Kvīnsā noīrēja lielu garāžu, kur 1930. gada 4. augustā atvēra savu pirmo veikalu „King Kullen”. Uz veikala fasādes blakus logotipam parādījās uzraksts „Why pay more?” (Kāpēc maksāt vairāk?). Kaut kas pazīstams, vai ne? Lai gan pēc 80 gadu darbības Ņujorkā 2011. gadā „King Kullen” aizvēra pēdējos trīs Ņujorkas veikalus, jāpiebilst, ka uzņēmumam, kura moto ir „America's First Supermarket” (Amerikas pirmais supermārkets), arī mūsdienās pieder 35 veikali. Veikalu ķēdes īpašnieki un vadītāji joprojām ir Kalenu ģimenes pārstāvji. Tā ka viss turpinās.

            Lielveikalu attīstības un savairošanās bums turpinājās, sasniedzot veikalu skaita maksimumu 1935. gadā. Pēc tam veikalu ķēdes sāka mainīt attīstības stratēģiju, pirmkārt, daudzviet vairāki mazi veikali tika aizvietoti ar vienu lielu, otrkārt, turpinājās veikalu ķēžu apvienošanās. Veikalu migrācija no pilsētu centriem uz nomalēm turpinājās līdz pat pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Dažas veikalu ķēdes (piemēram, A & P”) centās joprojām saglabāt savus mazos un pierastos veikaliņus, jo veikalu pārcelšana uz piepilsētu prasīja lielas investīcijas. Bet kas jādara, tas jādara, tā ka arī A & P” nācās pārcelties uz piepilsētām.